LV EN RU DE FR

Dzīvnieku bioloģija, ekoloģija un etoloģija II

Kursa izstrādātājs

Priekšzināšanas

BiolB003, Dzīvnieku bioloģija, ekoloģija un etoloģija I

Kursa anotācija

Šajā kursa daļā studenti iegūst praktiskās iemaņas strādājot laboratorijā un balstoties uz kursa pirmajā daļā iegūtajām zināšanām. Studenti nostiprina zināšanas par dzīvnieku valsts taksonomisko daudzveidību, dažādu sistemātisko grupu dzīvnieku ķermeņa uzbūvi, parazītu attīstības cikliem

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas par dažādu taksonomisko grupu dzīvnieku uzbūvi un fizioloģiskajiem procesiem, dzīvnieku valsts daudzveidību un parazītisko dzīvnieku uzbūves un attīstības ciklu īpatnībām. 4 kolokviji
Prasmes strādāt ar mikroskopu un novērtēt mikroskopiskos preparātus, veikt dzīvnieku sekcijas, meklēt un analizēt ar zooloģiju un ekoloģiju saistītu informāciju. 4 kolokviji
Kompetences prast novērtēt savvaļas dzīvnieku nozīmi dzīvnieku un sabiedrības veselības un vides aizsardzībā un, pārzināt un prast atrast informāciju par dažādu sugu dzīvnieku taksonomisko piederību. Eksāmens

Kursa saturs(kalendārs)

1. Sarkodīnvicaiņi – mainīgā amēba, zaļā eiglēna, zeltainais volvokss 2h
2. Parazītiskie vicaiņi – tripanosomas un lamblijas. Sporaiņi - kokcīdijas, malārijas plazmodijs. 2h
3. Infuzorijas – tupelīte. Zarndobumaiņi – kātainā hidra. 2h
4. Plakantārpi – aknu fasciola, kaķu opistorhs, asins šistosoma; cūku, suņu, zivju jeb platais lenteņi, ehinokoks. 1. Kolokvijs 2h
5. Veltņtārpi – cūku cērme, trihinella. 2h
6. Posmtārpi – slieka. 2h
7. Vēžveidīgie – ciklops, dafnija, upes vēzis. 2. Kolokvijs 2h
8. Zirnekļveidīgie –suņu ērce, kašķa ērce. 2h
9. Medus bites uzbūve un attīstība. Kukaiņu daudzveidība - taisnspārņu, dūrējutu, grauzējutu, vaboļu, plēvspārņu, blusu, tauriņu, divspārņu kārtas. 2h
10. Gliemji –bezzobe vai perlamutrene. 2h
11. Bezgalvaskausaiņi - lancetnieks. 3. Kolokvijs 2h
12. Kaulzivis – starspuru zivs (reņģe, asaris, karpa) uzbūve. 2h
13. Abinieka un rāpuļa skeleta un iekšējās uzbūves salīdzinājums. 2h
14. Putni – mājas vistas (baloža) uzbūve. 2h
15. Zīdītāja (grauzējs vai cits) uzbūve. 2h
16. 4. Kolokvijs 2h
Semestra laikā katram studentam jāpiedalās vismaz vienā ekskursijā dabā. Ekskursiju tēmas un norises laikus mācībspēki piedāvā studentiem semestra sākumā. 8 h

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Šī kursa daļa noslēdzas ar eksāmenu. Studenti tiek pielaisti pie eksāmena, ja ir nokārtota kursa 1. daļa, ja ir apmeklēti un ieskaitīti visi laboratorijas darbi, nokārtoti visi četri kolokviji, ja students ir piedalījies vismaz vienā ekskursijā un iesniedzis protokolu.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Semestra laikā katram studentam jānokārto četrus kolokvijus. Pie kolokvija kārtošanas tiek pielaisti studenti, kuri apmeklējuši attiecīgos laboratorijas darbus. Ja kolokvijs kārtots nesekmīgi, to var atbildēt atkārtoti mutiski nākošo nodarbību laikā vai mācībspēka pieņemšanas laikā. Students var uzlabot savu vērtējumu vienīgi atsakoties no neapmierinoša vērtējuma un kārtojot kolokviju līdz nākošā plānotā kolokvija kārtošanas dienai. Studentiem jāsagatavo un jāiesniedz mācībspēkam protokolu par apmeklēto ekskursiju. Protokols tiek novērtēts ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”. Neieskaitītu protokolu ir jāpārstrādā un jāiesniedz atkārtoti.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

During semester all laboratory works have to be attended and passed as wellfour tests have to be passed. To pass a test a minimum of 6 out of 10 points must be acquired. The total number of points is calculated as the sum of points of all four tests. Thus, the minimum number of points is 24 and the maximum number of points is 40. The exam grade is calculated according to the total amount of points:
24 (points) – 4 (grade)
25-27 – 5
28-30 – 6
31-33 – 7
34-36 – 8
37-40 – 9
A 10-ball evaluation may be obtained if the student participates in the Scientific Research Conference or writes a research paper.
The course is graded once all the colloquiums have been passed, one excursion has been attended and the excursion protocol submitted and accepted in e-studies.

Obligātā literatūra

1. Urry L.A., Cain M.L., Wasserman S.A., Minorsky P.V. & Reece J. B. 2016. Campbell Biology 11th edition. Benjamin Cummings. 1488 pp.
2. Dogels V. 1986. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga: Zvaigzne. 556 lpp.
3. Krebs C. J. 2009. Ecology: the experimental analysis of Distribution and abundance. Sixth edition. Pearson International edition. San Francisco: Benjamin Cummings. 656 p.
4. Melecis V. 2011. Ekoloģija. Rīga: LU apgāds. 352 lpp.
5. Naumovs N., Kartašovs N. 1990. Mugurkaulnieku zooloģija. Rīga: Zvaigzne. 528 lpp.

Papildliteratūra

1. Claus W., Claus C. 2004. Zoologie für Tiermediziner. 1. Auflage. Enke. 222 S.
2. Storch V., Welsch U., Remane A. 2003. Systematische Zoologie. 6. Auflage. Spektrum Akademischer Verlag. 853 S.
3. Ville C. A., W.F.Walker, R.D.Barnes. 1978. General Zoology 5th ed. – Philadelphia: W.B.Saunders Co. 980 p.
4. Wehner R., Gehring W., Kühn, A. 2007. Zoologie. 24. Auflage – Georg Thieme Verlag. 861 S.
5. Westheide W., Rieger R. M. 2003. Spezielle Zoologie 2: Wirbeltiere. 1. Auflage. Spektrum Akademischer Verlag. 712 S.Westheide W., Rieger R. M. 2006. Spezielle Zoologie 1: Einzeller und Wirbellose Tiere. 2. Auflage. Spektrum Akademischer Verlag. 976 S.

Piezīmes

Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna