LV EN RU DE FR

Mājdzīvnieku anatomija II

Kursa izstrādātāji

Priekšzināšanas

VeteB001, Latīņu valoda veterinārmedicīnā

VeteB002, Mājdzīvnieku anatomija I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis: Apgūt un atpazīt dzīvnieku iekšējos orgānus, novietojumu un atšķirības starp sugām un kādas funkcijas tie veic dzīvnieka organismā. Anatomija ir visu bioloģisko zinātņu bāze. Mājdzīvnieku anatomija ir zinātne par mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi saistībā ar attīstību, sugu īpatnībām, funkcionālajām norisēm un produktivitāti. Tā ir cieši saistīta ar šūnu bioloģiju, histoloģiju, mikroskopisko anatomiju un fizioloģiju. Mājdzīvnieku anatomijas zināšanas tiek izmantotas veterinārmedicīnas klīnisko disciplīnu apgūšanai.

Kursa rezultāti un to vērtēšana

Zināšanas - studējošais spēj aprakstīt un izskaidrot mājdzīvnieku orgānu sistēmu un aparātu anatomisko uzbūvi – 7 kolokviji.
Prasmes- studējošais praktiski spēj identificēt zirgu, atgremotāju, cūku, gaļēdāju orgānus un tos aprakstīt. Prasmes tiek iegūtas un vērtētas praktiskajos darbos, studiju materiāla gatavošanas procesā, un atbildot kolokvijus, izmantojot mācību materiālu.
Kompetence- spēja analizēt, salīdzināt un izvērtēt mājdzīvnieku ķermeņa uzbūvi, tās īpatnības dažādu sugu dzīvniekiem, pielietojot to klīniskajā praksē. Kompetences tiek vērtētas praktiskajos darbos ar 7 mutiskiem kolokvijiem pie mācību materiāla.

Kursa saturs(kalendārs)

Kursa plāns/saturs
16 lekcijas un 64 praktiskie darbi:
1.lekcija - Iekšējie orgāni. Ķermeņa dobumi.
2.lekcija - Gremošanas aparāta attīstība.
3.lekcija - Mutes dobums. Rīkles dobums.
4.lekcija - Priekšējā zarna (barības vads, kuņģis)
5.lekcija - Vidējā zarna (tievā zarna), pakaļējā zarna (resnā zarna)
6.lekcija - Aknas, aizkuņģa dziedzeris.
7.lekcija - Elpošanas aparāta attīstība.
8.lekcija – Elošanas aparāta uzbūves īpatnības.
9.lekcija - Uroģenitālais aparāts, attīstība.
10.lekcija - Urīnorgāni.
11.lekcija – Vīrišķie dzimumorgāni - uzbūve, topogrāfija, funkcijas, sugu īpatnības
12.lekcija - Sievišķie dzimumorgāni - uzbūve, topogrāfija, funkcijas, sugu īpatnības
13.lekcija - Maņu orgānu iedalījums, acs uzbūve
14. lekcija – Līdzsvara un dzirdes orgāns
15.lekcija – Ādas segas un tās veidojumu morfofunkcionālais raksturojums, filo- un ontoģenēze (āda, mati, dziedzeri, spilventiņi, naga uzbūve).
16.lekcija - Digitālie risinājumi anatomijas pilnveidei (datorredze: attēlu klasifikācijas metode)
Praktiskie darbi:
1. Mutes, rīkles, vēdera dobums, barības vads - 8 stundas praktiskie darbi (1.kolokvijs)
2. Kuņģis, zarnas, liesa, aknas, aizkuņģa dziedzeris, vēdera plēves veidojumi - 12 stundas praktiskie darbi (2.kolokvijs).
3. Deguna dobums, balsene, krūšu dobums un krūšu plēve, plaušas - 8 stundas praktiskie darbi (3.kolokvijs)
4. Iegurņa dobums. Urīnorgāni. – 8 stundas praktiskie darbi (4.kolokvijs)
5. Vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni – 12 stundas praktiskie darbi (5.kolokvijs)
6. Maņu orgāni - 8 stundas praktiskie darbi (6.kolokvijs)
7. Āda un tās veidojumi - 8 stundas praktiskie darbi (7.kolokvijs)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtoti 7 kolokviji un eksāmens. Lekciju un praktisko darbu neattaisnoti kavējumi nav vairāk kā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma. Lai varētu kārtot kolokvijus, jābūt nokārtotam studiju kursam Mājdzīvnieku anatomija I, ko ir pieļaujams nokārtot pirmo 4 nedēļu laikā, kopš studiju kursa Mājdzīvnieku anatomija II sākuma. Ja Mājdzīvnieku anatomija II eksāmens nav nokārtots nākamā semestra pirmo 4 nedēļu laikā un/vai neattaisnotie kavējumi ir vairāk nekā 30% no kopējā akadēmisko stundu daudzuma, tad kurss ir jāapgūst no jauna nākamajā gadā, ievērojot studiju kursa plānu.

Studējošo patstāvīgo darbu organizācijas un uzdevumu raksturojums

Mājas darbu uzdevumus novērtē saskaņā ar praktiskajos darbos noteiktajiem uzdevumiem. Studenti patstāvīgi apgūst un nostiprina savas zināšanas mājdzīvnieku anatomisko struktūru uzbūvē un mājdzīvnieku sugu anatomiskajās atšķirībās. Patstāvīgi apgūst jauno anatomisko terminoloģiju, sekojot kursa plāna saturam.

Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji

Kolokviji tiek vērtēti pēc 10 ballu vērtēšanas skalas, ieskaitīts vērtējums ir no 4-10 ballēm. Kolokvija novērtēšana ir atkarīga no praktisko un teorētisko zināšanu izklāsta. Kolokviju atbildēšana notiek secīgi pēc kursa plāna pie mācību materiāla.
Katrs kolokvija slapjais materiāls tiek uzglabāts 30 dienas no tā izgatavošanas brīža.
Pēc kolokviju plāna izpildes jānokārto mutisks eksāmens, kurā ir jāatbild uz 3 jautājumiem biļetē.
FORCE MAJURE notikumi, kas ir ārpus kontroles (ugunsgrēki, plūdi, nemieri, karš vai cita līdzīga situācija), kas aizkavē, traucē vai apgrūtina noteikto saistību izpildi, tiek ņemti vērā, un kolokvijus/eksāmenu students drīkst atbildēt attālināti bez mācību materiāla klātbūtnes.

Kumulatīvu eksāmena atzīmi (vidējais aritmētiskais vērtējums no studiju kursa kārtoto kolokviju vērtējuma) students var iegūt, ja izpildīti visi pieci nosacījumi:
1.Tekošā un iepriekšējā semestru zināšanas kolokvijos ir novērtētas 10 baļļu sistēmā ar atzīmēm 8, 9, 10;
2.Eksāmenu atzīme mājdzīvnieku anatomijā I pēc 10 baļļu sistēmas ir 8, 9, 10;
3.Kolokviji kārtoti, atbilstoši kolokviju plānam un grafikam;
4.Gan lekciju, gan praktisko darbu apmeklējums sasniedz 100%. Attaisnots kavējums ir studenta prombūtne slimības laikā, kura tiek pierādīta, uzrādot ārsta zīmi;
5. Sagatavo studiju materiālu (skeletu) atbilstoši mācībspēku norādījumiem.

Obligātā literatūra

1. Brūveris, Z., Baumane, S., Dūrītis, I. (2018). Mājdzīvnieku praktiskā anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds.
2. Brūveris, Z. (2007). Mājdzīvnieku anatomija. Rīga: Medicīnas apgāds.
3. König, H.E., Lieblich, H.G. (2014).Veterinary Anatomy of Domestic Mammals (6th edition). Germany: Schattauer.
4. Done, S.H., Goody, P.C., Stickland, N.C. (2007). Color Atlas of Veterinary Anatomy (Volume 3), The Dog and Cat. Philadelphia: Elsevier Helt.
5. Dyce, K.M., Sack, W.O., Wensing, C.J. (2010) Textbook of veterinary anatomy (4th edition). Philadelphia: W.B. Saunders company.
6. World Association of Veterinary Anatomists (2017) Nomina Anatomica Veterinaria (6th edition), from www.wava-amav.org

Papildliteratūra

1. Brūveris, Z., Baumane, S. (1987). Lauksaimniecības dzīvnieku morfoloģija un fizioloģija. Rīga: Zvaigzne.
2. Sisson, S., Grosman, J. (1973). The anatomy of the domestic animals (10. Edition). Philadelphia and London: W.B.Saunders Company.
3. Nickel, R., Schummer, A, Seiferle, E. (1973-1992). Lehrbuch der Anatomie der Haustiere (Band I-IV). Berlin, Hamburg: Verlag Paul Parey.

Periodika un citi informācijas avoti

1. Kainer, R.A., McCracken, Th.O. (2003). Dog anatomy: A Coloring Atlas. U.S.A.: TetonNewMedia.
2. Latshaw, W.K. (1987). Veterinary Developmental Anatomy: A Clinically Oriented Approach. Toronto, Ontario: B.C. Decker Inc.
3. Aspinall, V., Capello, M. (2009). Introduction to Veterinary Anatomy and Phisiology. Textbook (Second edition). Philadelphia: Elsevier.
4. Howard, E.E., de Lahunta, A. (2013). Miller’s Anatomy of the Dog (4th edition). Missouri: Elsevier
5. Hudson, L.C., Hamilton, W.P. (2010). Atlas of Feline Anatomy for Veterinarians (second edition). U.S.A.: Teton New Media.
6. Budras, K.D., McCarthy, P.H., Horowitz, A., Betg, R. (2007). Anatomy of Dog (5th edition). Hannover: Schlütersche.

Piezīmes

Obligātais kurss otrā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Veterinārmedicīna